Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs - Uzzini vairāk!

Pagrabs

Wed, 15 May 2024 11:17:00 +0000

Muzeja pagrabs agrāk tika izmantots arī kā neliela izstāžu telpa, bet šobrīd pagraba sliktā stāvokļa dēļ tajā vairs netiek ielaisti apmeklētāji.

Ekspozīcija pagraba telpā "Dzirnakmeņi", 1997.gads. Foto: J.Tālbergs

Ekspozīcija pagraba telpā "Pēc ziemas", 1999.gads. Foto: J.Tālbergs

Ekspozīcija pagraba telpā "Vecās pils naudas pagrabs", 2006.gada maijs..gads. Foto: J.Tālbergs

Muzeju nakts

Wed, 15 May 2024 11:02:00 +0000

Pirmais "Muzeju nakts" pasākums ar nosaukumu "Ēnu nakts" "Kalna ziedu" sētā notika 2006.gadā. Kopš tā laika "Muzeju nakts" pasākumi muzeja teritorijā notikuši katru gadu, izņemot Covid-19 karantīnas laiku.

Muzeja atklātā krātuve

Wed, 15 May 2024 08:32:00 +0000

Jauno šķūni jeb muzeja atklāto, publiski pieejamo krātuvi uzcēla 2014.gadā. Tajā ir izvietoti visi lielie eksponāti, kam muzeja krātuves ēkā nepietiek vietas. Nesen šķūnī ieklāts bruģis, kas ļauj to pilnvērtīgi izmantot arī dažādiem kultūras pasākumiem un koncertiem.

Šķūņa pamatu celtniecība. 2014.gads.

Tiek veidots ēkas karkass. 2014.g.

Jumta uzlikšanas darbi. 2014.g.

Spāru svētki. 2014.gada jūlijs.

Šķūnis pabeigts. 2015.g.

Izstāžu nams

Wed, 15 May 2024 08:14:00 +0000

Muzeja izstāžu nams "Kalna ziedu" klēts vietā tika uzcelts 2000.gadā un kopš tā laika tajā bijušas apskatāmas gan mākslas un rokdarbu, gan vēsturiskas un izzinošas izstādes no Latvijas un citām zemēm. Īpaši cieša sadarbība izveidojusies ar Aizkraukles sadraudzības pilsētu Lietuvā - Biržiem, no kurienes kāda jauna izstāde pie mums atceļo gandrīz katru gadu.

Spāru svētki muzeja izstāžu namam. 1998.gada 18.novembris. Foto: J.Tālbergs.

Izstāžu nama iekškats. 1998.gada novembris. Foto: J.Tālbergs.

Skats pa nepabeigtā izstāžu nama logu. 1998.gada novembris. Foto: Daiga Kalniņa

Izstāžu nams 1999.gada maijs. Foto: J.Tālbergs

Muzeja krātuves ēka

Wed, 15 May 2024 08:07:00 +0000

Muzeja krātuves ēka tika uzcelta 1994.gadā vietā, kur bija nojaukta "Kalna ziedu" sētas kūts. Arī šodien lielākā daļa muzeja krājuma glabājas šajā ēkā, lielākie priekšmeti atrodas atvērtajā ekspozīcijā (lielajā šķūnī), bet tekstilijas ir pārvestas uz piemērotākām telpām glabāšanai.

Spāru svētki muzeja krātuvei. 1993.gada augusts. Foto: J.Tālbergs.

Krātuves ēka 1994.gads. Foto: J.Tālbergs.

Krātuves ēkas atklāšana. 1994.gads. Foto: J.Tālbergs

Muzeja atklāšana "Kalna ziedu" sētā.

Mon, 13 May 2024 12:13:00 +0000

Muzejs darbu sāka kā Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle 1951. gadā. Muzejs bija izvietots nelielā paviljonā Kokneses parka teritorijā Daugavas krastā. Vēlāk muzejs tika pārcelts uz Kokneses luterāņu baznīcu. Muzejs baznīcas telpās piedzīvoja uzplaukumu un 1973.gadā no filiāles kļuva par patstāvīgu “Stučkas Vēstures un mākslas muzeju”.

1980. gadu beigās, lai atdotu baznīcas telpas atpakaļ draudzei, muzejam tika meklēta jauna mājvieta. 1989.gada 18.novembrī tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija “Kalna Ziedu” mājās Aizkrauklē, kas vēsturiski piederējusi Dannenfeldu dzimtai. Muzeja krājums tā pastāvešanas laikā izaudzis no 203 priekšmetiem 1951.gadā līdz 86809 eksponātiem 2018.gadā.

Muzeja ekspozīcijas atklāšana 1989.gada 18.novembrī. Foto: J.Tālbergs

Kampānu pēdakmens

Mon, 13 May 2024 12:11:00 +0000

Pēdakmeņi ir kultakmeņi ar cilvēka pēdas, plaukstas vai dzīvnieku pēdas veida nospiedumiem. Daudz kur pasaulē sastopami pēdakmeņi, kuros pēdas zīme ir cilvēka veidota. Latvijā pamatos visi pēdakmeņi ir dabas veidojumi un vienīgais kritērijs to pieskaitīšanai kultakmeņiem ir teikas. Latviešu mitoloģijā pēdakmeņus galvenokārt saista ar velna darbību.

Visvairāk latvijā ir pēdakmeņu par kuriem stāstīts, ka velns tajos atstājis savas kājas nospiedumu – cilvēka pēda vai zirga, govs, kazas, gaiļa un tamlīdzīgu dzīvnieku pēdu nospiedumi, jo pēc teikām velnam vismaz viena kāja var būt teiksim kazas vai gaiļa.

Krietni mazāk zināms pēdakmeņu ar velna plaukstas nospiedumu. Viens tāds tagad glabājas Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā. Kādreiz atradies Seces pagasta Kampānu māju pudurī, iemūrēts Vidsētas saimniecības ēkas mūrī. Pēc mūra sabrukšanas, saimnieki, viņupprāt, akmeni ar negatīvo enerģiju, gribēja iznīcināt, tāpēc tika pieņemts lēmums to nogādāt muzejā.

Akmenī ir divi dabīgi iedobumi. Iedobumu savstarpējais novietojums, lielums un dziļums atbilst cilvēka iespējām tajos ievietot savu plaukstu un atsevišķi - īkšķi. Lielākais no tiem tiek uzskatīts par Velna plaukstas atstātu iespiedumu, bet mazākais - par īkšķa nospiedumu. Plaukstas zīme nav plakaniski novietojusies akmens virspusē, bet gan atbilst tās virzībai akmens iekšpusē.

Kalēju darbi muzeja dārzā

Fri, 10 May 2024 12:35:00 +0000

Jūlijā beigās muzejā parasti tika svinēta Jēkabdiena. Kopš 2016.gada tā tika atzīmēta kā Latvijas kalēju salidojums ar nosaukumu “Kalēju dienas Kalna Ziedos”, kas pulcēja Latvijas kalēju brālības amata meistarus no visas Latvijas.

Šis pasākums tika veltīts Aizkraukles muižas kalējam Jēkabam Danenfeldam, bijušajam Kalna Ziedu saimniekam.

Katru gadu Kalēju dienās tapa vides objekts. Kalna Ziedu sētu rotā iepriekšējos gados veidoti objekti – mājas norāde ozola formā, krauklis, vēja rādītājs uz krātuves ēkas ar Latvijas simtgades un eposa “Lāčplēsis” simboliem, rožu statīvs pie izstāžu nama un dekoratīvs nožogojums Kalna Ziedu svētozola piemiņas vietai. Diemžēl kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pasākums vairs nav noticis.

Foto: Valdis Zvirgzdiņš

Guļbluķu stropi

Fri, 10 May 2024 12:19:00 +0000

Muzeja āra ekpozīcijā apskatāmie bišu stropi stāsta par senām tradīcijām stropu veidošanā. Sākotnēji cilvēki iemācījās medu iegūt no vietām, kur bites bija izveidojušas sev stropu - piemēram, koka dobumos. Tomēr ērtāk un drošāk būtu, ja bites medu sanestu medu tepat pie mājas. Līdz ar to cilvēki šaka meistarot mājas, kas bitēm varētu iepatikties, par pamatu ņemot koka dobuma formu. Tiesa izgrebt caurumu koka vidū un izgatavot šādu stropu nemaz nebija viegli.

Foto: drava ar koka apkāru stropiem un to priekštečiem - koka bluķu stropiem. Guļbluķu stropi ar apkārēm un vairākām skrejām bišu izlidošanai. Guļstropu priekšteči.

Avots: https://www.eberlinudrava.lv/vesture

Šobrīd ir atrasti vieglākie un labākie risinājumi bišu stropiem, kas patiktu gan bitām, gan būtu ērti apkalpojami cilvēkiem. Tomēr, ir interesanti ieskatīties vēsturē.
Vietnē https://www.strops.lv/bluku-stropa-gatavosana-pirmais-solis-bisu-brivlaisana aprakstīts veiksmīgs mēģinājums šādu stropu izgatavot un piedāvāt bišu saimei arī mūsdienās.

Darba sākums, lai izgrebtu stropa vidu.

Gatavais gala rezultāts.

Akmens zīme "Kalna Ziedu pilskalns"

Fri, 10 May 2024 11:58:00 +0000

Akmens par godu Kalna Ziedu pilskalnam šajā vietā uzstādīts 1995.gadā. Tā autors ir V.Titāns. Anda Treija grāmatā "Vilnis Titāns" raksta: "Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, Vilnim Titānam pavērās plašs darba lauks. Nodibinājās Latvijas Kultūras fonds, kura pirmais priekšsēdis bija Imants Ziedonis. Viņš redzēja plašāk, tālāk, dziļāk. Mums ir jāatstāj kultūrzīmes, lai zeme neapdžungļotos. Un lai vārdi liecinātu par kultūras klātbūtni. Vārdi paši vien iekalti un iecirsti kokā vai citādi pieteikti, ir labas gribas nesēji, rosināja Ziedonis."

Tā arī Kalna Ziedu pilskalns tika pie savas akmens zīmes, kas arī šodien liecina par senā pilskalna klātesamību. Arheoloģiskie atradumi liecina, ka cilvēki šeit dzīvojuši jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

Akmens zīmes atklāšana 1995.gadā. Foto: J.Tālbergs