LATJauna izstāde - "Tirgus diena"!
No 25.augusta muzeja izstāžu namā skatāma rudens ražas svētkiem veltīta izstāde - "Tirgus diena", kuras ekspozīcijā ietverti gan krājuma eksponāti, gan kabači un dilles, gan barankas un cukurgailīši. Tā stāsta par laikiem, kad tirgus bija ne tikai vieta, kur pirkt un pārdot, bet arī izpriecāties, izkauties, atrast sev otru pusīti un galu galā iepazīt pasauli. Bērniem tā bija vieta, kur dabūt stiklenes un saldējumu, pirmo nazīti vai cepuri, redzēt tīģeri un cirka priekšnesumu, nogaršot kādu svešzemju augli vai vismaz labi zināmo ūdenskliņģeri. Katrs te varēja atrast kaut ko priekš sevis, kaut ko nopirkt, kaut ko zaudēt azartspēlēs. Jo lielāks gadatirgus, jo vairāk dienas ilga. Vesela jūra baltu dāmu lakatiņu, zirgu, trokšņa un kustības. Tirgus atmiņās, priekšmetos un fotogrāfijās. Aicinām to iepazīt arī Jūs!
Ekspozīcija “Padomju gadi” atkal atvērta!
“Padomju gadu” ekspozīcija slēgta remontdarbu dēļ
Jāņuzāles vainagos, receptēs un tradīcijās ierādīs zāļu sieva Līga Reitere
15.jūnijā no plkst. 15.30 - 17.30 "Kalna ziedu" dārzā viesosies zāļu sieva Līga Reitere. Visi laipni aicināti Līgo svētku noskaņā mācīties pīt vainagus un uzzināt vairāk par seno tradīciju nozīmi.
https://www.youtube.com/watch?v=anjBNOkRcZ0&ab_channel=Rado%C5%A1%C4%81apvien%C4%ABbaDZ%C4%AAVOTPRIEKS
Aizkraukles mākslas skolas absolventu darbu izstāde "TĀLĀK"
No 15.maija "Kalna ziedu" izstāžu namā skarāma daudzveidīga un krāšņa izstāde "Tālāk", kurā savus darbus izstādījuši Aizkraukles mākslas skolas absolventi Inese Valtere, Elīna Māliņa, Kristiāna Rēze, Santa Siliņa, Dina Mīlīga, Sintija Ezeriņa un citi. Gaidīsim ciemos!
MUZEJU NAKTS 2022
Pēc divu gadu pārtraukuma visi mīļi gaidīti Muzeju naktī!!! 14.maijā no plkst 19:00.
Izstāde “Kodifikāciju māksla”
Izstādes idejas autore ir māksliniece Gundega Strautmane, kura jau kopš 2006. gada strādā ar dažādiem lingvistiskajiem kodiem. Gundega ir studējusi tekstilu Berlīnes Mākslas Universitātes Eksperimentālā tekstila dizaina institūtā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai arī tēma var likties sarežģīti uztverama, izstāde, gluži pretēji, valdzina ar savu vieglumu un tīrību. Darbi darināti dažādās tehnikās. Māksliniece sākotnēji veidojusi kompozīcijas līdzīgi kā mežģīņu darināšanas tehnikā - knipelēšanā, viņa starp nelielām pērlītēm ar smalka pavediena palīdzību uzbur izsmalcinātus ornamentus. Interesanti ir tas, ka šajos mākslas darbos Gundega izmanto Braila kodu un rada darbus, kuri ir ar tausti izlasāmi neredzīgajiem un vājredzīgajiem izstādes apmeklētājiem. Pērlīšu zīmju kopas izkārtotas ritmā, atkārtojot kristiešu lūgšanas tekstu frāzes. Nu jau vairāk nekā piecus gadus Gundega ir pievērsusies arī pašizstrādātām rakstībām, kuras līdzīgi kā Braila alfabēts balstās skatītājam neatšifrējamā rakstības sistēmā, kas ļauj iekodēt dažādus vēstījumus. Izstādē Gundega Strautmane pieaicinājusi arī rakstnieku, tulkotāju un vizuālo mākslinieku no Kijevas Volodimiru Biliku un mākslinieku, grafikas dizaineri un fotogrāfu Raimondu Vinduli. Autori izstādē parāda katrs vairākas versijas par teksta transkodēšanas un interpretēšanas tēmu. Rakstība jau kopš senatnes ir attīstījusies kopā ar vizuālo mākslu, un arī mūsdienu dažādās valodas ir mākslinieku iedvesmas avots. Mums kā skatītājiem tas ir vēl viens aizraujošs piedzīvojums mākslas pasaulē.
Foto: Imants Kaziļuns.
Izstāde “Kodifikāciju māksla”
Izstādes idejas autore ir māksliniece Gundega Strautmane, kura jau kopš 2006. gada strādā ar dažādiem lingvistiskajiem kodiem. Gundega ir studējusi tekstilu Berlīnes Mākslas Universitātes Eksperimentālā tekstila dizaina institūtā, Latvijas Mākslas akadēmijā un Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai arī tēma var likties sarežģīti uztverama, izstāde, gluži pretēji, valdzina ar savu vieglumu un tīrību. Darbi darināti dažādās tehnikās. Māksliniece sākotnēji veidojusi kompozīcijas līdzīgi kā mežģīņu darināšanas tehnikā - knipelēšanā, viņa starp nelielām pērlītēm ar smalka pavediena palīdzību uzbur izsmalcinātus ornamentus. Interesanti ir tas, ka šajos mākslas darbos Gundega izmanto Braila kodu un rada darbus, kuri ir ar tausti izlasāmi neredzīgajiem un vājredzīgajiem izstādes apmeklētājiem. Pērlīšu zīmju kopas izkārtotas ritmā, atkārtojot kristiešu lūgšanas tekstu frāzes. Nu jau vairāk nekā piecus gadus Gundega ir pievērsusies arī pašizstrādātām rakstībām, kuras līdzīgi kā Braila alfabēts balstās skatītājam neatšifrējamā rakstības sistēmā, kas ļauj iekodēt dažādus vēstījumus. Izstādē Gundega Strautmane pieaicinājusi arī rakstnieku, tulkotāju un vizuālo mākslinieku no Kijevas Volodimiru Biliku un mākslinieku, grafikas dizaineri un fotogrāfu Raimondu Vinduli. Autori izstādē parāda katrs vairākas versijas par teksta transkodēšanas un interpretēšanas tēmu. Rakstība jau kopš senatnes ir attīstījusies kopā ar vizuālo mākslu, un arī mūsdienu dažādās valodas ir mākslinieku iedvesmas avots. Mums kā skatītājiem tas ir vēl viens aizraujošs piedzīvojums mākslas pasaulē.
Valda Zvirgzdiņa fotogrāfiju izstāde "Daugava"
Aicinām
apskatīt Valda Zvirgzdiņa fotogrāfiju izstādi, kuras centrā Daugava -
katru dienu cita. Apbrīnojama ir autora spēja ikdienā saredzēt īpašo un
skaisto. Izstādes atklāšana 24.februārī plkst. 15:00 "Kalna ziedu"
izstāžu namā.
"Padomju gadi"
Pievienojam video linku, kurā iespējams uzzināt vairāk par Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju "Padomju gadi":
https://youtu.be/5_AkM0P3kaI
AIZKRAUKLEI - 55
No 17. novembra muzeju apmeklējums pieejams tikai uzrādot sertifikātu, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanu.
Telpās apmeklētājiem un darbiniekiem jālieto sejas un deguna aizsegs, jāievēro 2 metru distance.
Muzejos arī darbinieki, kuri kontaktējas ar apmeklētājiem, strādās tikai ar sadarbspējīgiem vakcinācijas vai vīrusa pārslimošanas sertifikātiem.
Gaidīsim ciemos!
Muzeja krājuma izstāde "Pūrs", skatāma izstāžu namā no 15.septembra līdz novembra vidum.
Tajā redzami darbarīki, kurus lietoja pūru darinot, gatavie izstrādājumi un tvertnes, kurās tos glabāja.
Pūrs - līgavas īpašums, tai precoties. Ar vārdu pūrs saprata kā uz vīra māju līdzņemamās mantas, tā arī pašu tvertni, kurā tās tika ievietotas. Meitas pūrā bija tekstilijas, rotas, vecāku dotie sadzīves priekšmeti un lopi.
Tvertne, kurā uzglabāja pūru, sākotnēji bija cilindrveidīga drēbju tīne ar aizslēdzamu vāku vai vienkocis. Vēlāk – četrstūru lāde, jaunākos laikos skapis. Sīko pūra lietu un rokdarbu piederumu glabāšanai izmantoja vāceles, cibiņas, groziņus.
Meitas pūrā vajadzēja būt visdažādākajiem darinājumiem: auduma baķiem, jau uzšūtiem krekliem, brunčiem, villainēm, lakatiem, cimdiem, jostām, dvieļiem, galdautiem, palagiem, segām, spilveniem un spilvendrānām. Folklorists Kārlis Straubergs savā grāmatā “Pār deviņi novadiņi.” dod meitas pūra aprakstu no19. gadsimta:
“Kādā pūra lādē bijuši:1 )Dvieļi 50 -100 pāru, 2) Galda drānas, 15- 20 gab., 3) Krekli, viens ducis vīriešu, otrs ducis sieviešu; pūrā lika tikai augšpuses, kuras arī veltīja, 4) Palagi ap 20 gab., 5) Villaines, 10-20 gab. (a. ap pleciem apņemamas drānas, b. gultas deķi, c. sagšas - baltās villaines ar pušķiem), 6) Galvas drānas (lakati); bijušas zīdenes, mirenes, torcenes, sprancenes, prūsenes, polcenes, kažmirenes, lāmenes, bastenes, kaņupenes, 7) Rinduki, 15- 20 gab., 8) Cimdi, zeķes, prieveti, no katriem 50 – 100 pāru: prievetus dabūja katrs kāzinieks, pat bērni, 9) Kažoki un manteļi arī iederējās pūrā, ber nabadzīgākajām meitām šo gabalu trūka.”
Pūrs bija nozīmīga materiālā vērtība. Vienlaikus tekstiliju darināšanas process un to izmantošana kāzu rituālos bija nesaraujami saistīta ar tradicionālo pasaules redzējumu. Lietas pašas par sevi nerunā. Likt tām stāstīt par savu laikmetu un tā tradīcijām var tikai ar etnogrāfisko pierakstu un folkloras materiālu palīdzību. Tāpēc ekspozīcija papildināta ar tautasdziesmām un aprakstiem par pūra darināšanu, vešanu uz vīra mājām un tā izmantošanu kāzu rituālos. Līdz ar to izstāde ir arī vēstījums par tradicionālo pasaules redzējumu, īpaši par sieviešu pasaules redzējumu un tekstiliju nozīmi tajā.
Nākamā pietura - Zemgale!
Ekspozīcija "Padomju gadi" piedalās akcijā "Nākamā pietura - Zemgale!" Aicinām 7. un 8. augustā apmeklēt muzeju un reizē veltīt laiku padomju kino žurnālu apskatei. Laicīgi piesakoties, ir iespēja izmēģināt vairākus no Aizkraukles - Skrīveru reģiona piedāvājumiem! Gaidīsim!
Taigas Kalvišķes gleznu izstāde "Bez ielūgumiem"
Aicinām apskatīt Taigas Kalvišķes jubilejas gleznu izstādi "Bez ielūgumiem" muzeja izstāžu namā un nobalsot par savu favorītu! Kā raksta pati māksliniece: "Darbi ir dažādi, tomēr nav žanriski pārbagāti: portrets, ainava, nedaudz fantāzijas, mazliet sentimenta, motīvi no plenēra." Kopumā izstāde atspoguļo autores pasaules redzējumu - krāsainu un dziļi izjustu.
Priecīgus un līksmus Jāņus!
Muzejs "Kalna Ziedi" un ekspozīcija "Padomju gadi" būs slēgti apmeklētājiem 23.06.; 24.06. un 25.06. Gaidīsim Jūs no 26.06. Priecīgus Līgo svētkus!
Foto autore: Marta Pļaviņa, Skrīveri
