Priecīgas Lieldienas!
Priecīgas un gaišas Lieldienas vēlam visiem saviem draugiem, muzeja apmeklētājiem, mākslas un vēstures interesentiem! Ceram uz tikšanos klātienē jau pavisam drīz!
Vēsturiskas bildes - Latvija ziemā
Barikāžu laiks
Barikādēm - 30
Sakarā ar ārkārtas stāvokli valstī muzejs slēgts līdz 25.janvārim.
Aizkraukles Vēsture un mākslas muzejā "Kalna Ziedi" skatāma mākslinieču tandēma "SkujaBraden" izstāde "Samsara"
Bezpilota autobuss
Tas kursēs maršrutā no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja līdz Aizkraukles Sv.Terēzes no bērna Jēzus baznīcai un atpakaļ, pieturvietu nosaukumi attiecīgi – “Muzejs” un “Baznīca”.
Autonomā autobusa kursēšanas grafiks Aizkrauklē:
9. septembrī: plkst. 13 atklāšanas pasākums; 14 līdz 18;
10. septembrī no 10 līdz 18;
11. septembrī no 10 līdz 18;
12. septembrī no 10 līdz 18;
13. septembrī no 10 līdz 18;
14. septembrī nekursē;
15. septembrī no 10 līdz 18;
16. septembrī no 10 līdz 18;
17. septembrī no 10 līdz 18;
18. septembrī no 10 līdz 18;
19. septembrī no 10 līdz 18;
20. septembrī no 10 līdz 18;
21. septembrī nekursē;
22. septembrī no 10 līdz 18;
23. septembrī no 10 līdz 18;
24. septembrī no 10 līdz 18.
Noteikti izmantojiet šo iespēju un gaidīsim ciemos!
Auduma apdrukas darbnīca
Atklāta izstāde "Trīs stihijas un vējš galvā"
Kalēju diena
Tikšanās izstādē "Tikai no Tevis nav vēstules"
Pasta vēstures izstāde "Tikai no tevis nav vēstules..."
Tikai no tevis nav vēstules...
Bija laiki, kad nebija ne telefona, ne telegrāfa, un vienīgais saziņas (un arī preses izplatīšanas) līdzeklis bija pasts. Kad runājam par pastu, nāk prātā pasta kantoris, pastnieks un pastmarkas. Visi trīs ir vajadzīgi, bet vēstules sūtīšanai pastmarka (gandrīz) vienmēr ir galvenais. Latvijas valsts pasts un pastmarkas radās gandrīz vienlaicīgi. Jau mēnesi pēc Latvijas valsts proklamēšanas bija nodrukātas pirmās pastmarkas, un 1918. gada 26. decembrī tās sāka lietot pastā.
Taču šī nav filatēlijas izstāde, bet izstāde par Latvijas pasta vēsturi, kurā vieta ir ne tikai pastmarkām.
Daudzi uzskata, ka filatēlija sākās ar to brīdi, kad parādījās pirmā pastmarka. Termins “filatēlija”, kaut arī nav viegli saprotams, ir franču kolekcionāra Žorža Terpina 1864. gadā radīts, un sākumā nozīmēja vien interesi par pastmarkām. Tagad filatēlija ietver sevī pasta vēstures pētīšanu visplašākā nozīmē. Tomēr tos pasta materiālus, kas attiecas uz pasta vēsturi pirms pastmarku ieviešanas, mēdz apzīmēt par pirmsfilatēlijas perioda materiāliem. Tādi ir arī Latvijas pasta vēsturē. Kaut arī filatēlisti labprāt iekļauj kolekcijā kādu 17. vai 18. gadsimtā grāfa, karaļa vai ģenerāļa rakstītu vēstuli, kurai dažreiz nav pat datuma, tomēr interesantākas ir vēstules, kuras ir sūtītas ar pastu mūsdienu izpratnē. Latvijā šis periods sākās ar “zviedru” laikiem, kad no Rīgas sūtītām vēstulēm tika uzspiests zīmogs RIGA. Viena tāda vēstule, kas 1708. gadā no Rīgas sūtīta Zviedrijas karalim Kārlim XII bija slavenā Baltijas filatēlijas speciālista Harry von Hofmann kolekcijā, un tika piedāvāta izsolē par 15 000 Euro.
Ne visi un ne visur zina, kur ir Latvija, pat filatēlisti to jauc ar Lietuvu, bet par unikālajām Latvijas pastmarkām zina gan. Nav otras valsts, kurai pastmarkas būtu iespiestas uz karaspēka kartēm, rakstāmpapīra un naudas zīmēm. Un pat šķietami parastai pastmarkai ar Latvijas ģerboni var būt daudzi zobojuma un ūdenszīmju varianti, kas fanātiskam kolekcionāram var prasīt ilgus gadus, lai tos visus savāktu. Un pēc tam atrastu vēl vienu variantu, kas nekur nav minēts...
Izstādē būs skatāmas markas, vēstules un pasta piederumi no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma un Daudzeses novadpētnieka Edvarda Lavrinoviča privātās kolekcijas. Vieni no vērtīgākajiem eksponātiem ir veselās loksnes ar Latvijas vēsturē zīmīgām markām, 19.gs. vēstules, materiāli par Cēsu apriņķa pasta vēsturi un vietām ar nosaukumu WENDEN pasaulē, pasta zīmogi, grāmatas par filatēliju, kā arī vēstules no Sibīrijas uz bērza tāss.
Līga Turjanska, 26339107
Aizkraukles muzeja ekspozīcijas atvērtas apmeklētājiem no 3.jūnija
"Kalna Ziedu" izstāžu namā skatāma izstāde "Tikai no Tevis nav vēstules", savukārt ekspozīcijā "Padomju gadi" apmeklētājus gaida jauni eksponāti un dažādi pārsteigumi.
Gaidīsim ciemos!
Fotogrāfijas no muzeja krājuma skatāmas izstādē Tartu mākslas muzejā
Plašāka informācija pieejama Tartu mākslas muzeja mājaslapā .
Aizkraukles muzeja ekspozīcijas būs atvērtas apmeklētājiem no 3.jūnija
Filmas projekts "Mātes piens" saņēmis ES programmas "Media" atbalstu.
Filmas projekts tiek veidots pēc populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna “Mātes piens” motīviem. Filmas režisore ir Ināra Kolmane, scenārija autors Arvis Kolmanis. Kacekļa filmēšanā piedalījusies starptautiska komanda – operators Rolandas Leonavičius (Lietuva), mākslinieki Algirdas Garbačiauskas (Lietuva) un Elena Šimulynaitė (Lietuva), rekvizitore Dace Rožlapa, kostīmu māksliniece Evija Džonsone, grima māksliniece Gunda Zvirbule, producenti Jānis Juhņēvičs un Marta Romanova-Jēkabsone, u.c.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, kā arī ekspozīcija Padomju gadi būs apmeklētājiem slēgti līdz 2020.gada 14.aprīlim
Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības gleznošanas studijas dalībnieču gleznu izstāde "Salidojums"
Kopā skatāmi 10 mākslinieču darbi - koši un daudzveidīgi kā pašas autores. Izstādes vadmotīvs ir "putni manā galvā" - katram jau tie ir savi un katrs šo teicienu var uztvert citādi. Tā nu gleznās ir gan reāli, gan iedomu putni, ir stāsti par lidošanu, ligzdošanu un sapņošanu.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā atklāta foto izstāde “Latvisko krustabu stāsti”
“Durvis, kas atvērtas visiem”- tāds ir biedrības “Aizkraukles reģionālā Tautskola” moto. Visas tautas izglītības ideja Latvijā tika iedzīvināta jau pirmās brīvvalsts laikā, pateicoties Zentas Mauriņas veikumam Mūrmuižā un citiem līdzīgi domājošiem tautas izglītības vērtību nesējiem. Atdzimstot pēc valsts neatkarības atgūšanas, šī ideja turpinājusi attīstīties, sasniedzot arvien vairāk cilvēku, kuriem tā ir svarīga.
Tieši pirms desmit gadiem – 2009. gada 5. decembrī – muzejā „Kalna Ziedi” tika organizēts pirmais atvērto durvju pasākums, kura ietvaros satikās tie, kuri vēlējās apgūt jaunas prasmes, un tie, kuri tās bija gatavi nodot citiem. “Ritenis lēnām iegriezās un tad jau sekoja dažādi izglītības un kultūras projekti, kuros iesaistījās dažādu paaudžu cilvēki. Ar Aizkraukles novada domes un biedrības “Daugavas Savienība’ atbalstu tika noorganizēti dziedošo un muzicējošo ģimeņu festivāli “Skani, Daugava, skani”, tika izdoti krājumi ar dziesmām par Daugavu un kalendārs, kurā apkopojām citu NVO labo praksi.
Mēs turpinām augt un pilnveidoties, izzinot un popularizējot tautas senās tradīcijas, piemēram, cilvēka mūža godus. Tādēļ, atzīmējot Tautskolas desmitgadi, ar Aizkraukles novada domes atbalstu ir izveidota foto izstāde “Latvisko krustabu stāsti” par cilvēka mūža pirmajiem godiem. Tā tika atvērta 8. decembrī muzejā “Kalna Ziedi”. Izstādē redzamas 26 lielformāta fotogrāfijas no krustabu godiem, kas rituāla norises secībā stāsta par bērniņa uzņemšanu dzimtā, vārdiņa došanu, pādītes dīdīšanu u.c. Krustabu rituālu vadīja Andris Kapusts un folkloras kopa “Rāmupe”.
Paldies Aizkraukles novada domei par finansiālu atbalstu, paldies Tautskolas padomei, kas ir šīs izstādes veidotāji, ģimenēm, kuras uzticējušas mums godu fotogrāfijas, un fotogrāfiem, muzejam “Kalna Ziedi” un tradīciju turpinātājiem!
Paldies Jums katram par atbalstu un ieguldījumu Tautskolas pastāvēšanā!
Foto atskats: izstādes “Latvisko krustabu stāsti” atklāšana
Anita Ostrovska,
Tautskolas vadītāja
