Muzeja krājuma izstāde "Pūrs", skatāma izstāžu namā no 15.septembra līdz novembra vidum.
Tajā redzami darbarīki, kurus lietoja pūru darinot, gatavie izstrādājumi un tvertnes, kurās tos glabāja.
Pūrs - līgavas īpašums, tai precoties. Ar vārdu pūrs saprata kā uz vīra māju līdzņemamās mantas, tā arī pašu tvertni, kurā tās tika ievietotas. Meitas pūrā bija tekstilijas, rotas, vecāku dotie sadzīves priekšmeti un lopi.
Tvertne, kurā uzglabāja pūru, sākotnēji bija cilindrveidīga drēbju tīne ar aizslēdzamu vāku vai vienkocis. Vēlāk – četrstūru lāde, jaunākos laikos skapis. Sīko pūra lietu un rokdarbu piederumu glabāšanai izmantoja vāceles, cibiņas, groziņus.
Meitas pūrā vajadzēja būt visdažādākajiem darinājumiem: auduma baķiem, jau uzšūtiem krekliem, brunčiem, villainēm, lakatiem, cimdiem, jostām, dvieļiem, galdautiem, palagiem, segām, spilveniem un spilvendrānām. Folklorists Kārlis Straubergs savā grāmatā “Pār deviņi novadiņi.” dod meitas pūra aprakstu no19. gadsimta:
“Kādā pūra lādē bijuši:1 )Dvieļi 50 -100 pāru, 2) Galda drānas, 15- 20 gab., 3) Krekli, viens ducis vīriešu, otrs ducis sieviešu; pūrā lika tikai augšpuses, kuras arī veltīja, 4) Palagi ap 20 gab., 5) Villaines, 10-20 gab. (a. ap pleciem apņemamas drānas, b. gultas deķi, c. sagšas - baltās villaines ar pušķiem), 6) Galvas drānas (lakati); bijušas zīdenes, mirenes, torcenes, sprancenes, prūsenes, polcenes, kažmirenes, lāmenes, bastenes, kaņupenes, 7) Rinduki, 15- 20 gab., 8) Cimdi, zeķes, prieveti, no katriem 50 – 100 pāru: prievetus dabūja katrs kāzinieks, pat bērni, 9) Kažoki un manteļi arī iederējās pūrā, ber nabadzīgākajām meitām šo gabalu trūka.”
Pūrs bija nozīmīga materiālā vērtība. Vienlaikus tekstiliju darināšanas process un to izmantošana kāzu rituālos bija nesaraujami saistīta ar tradicionālo pasaules redzējumu. Lietas pašas par sevi nerunā. Likt tām stāstīt par savu laikmetu un tā tradīcijām var tikai ar etnogrāfisko pierakstu un folkloras materiālu palīdzību. Tāpēc ekspozīcija papildināta ar tautasdziesmām un aprakstiem par pūra darināšanu, vešanu uz vīra mājām un tā izmantošanu kāzu rituālos. Līdz ar to izstāde ir arī vēstījums par tradicionālo pasaules redzējumu, īpaši par sieviešu pasaules redzējumu un tekstiliju nozīmi tajā.
Nākamā pietura - Zemgale!
Ekspozīcija "Padomju gadi" piedalās akcijā "Nākamā pietura - Zemgale!" Aicinām 7. un 8. augustā apmeklēt muzeju un reizē veltīt laiku padomju kino žurnālu apskatei. Laicīgi piesakoties, ir iespēja izmēģināt vairākus no Aizkraukles - Skrīveru reģiona piedāvājumiem! Gaidīsim!
Taigas Kalvišķes gleznu izstāde "Bez ielūgumiem"
Aicinām apskatīt Taigas Kalvišķes jubilejas gleznu izstādi "Bez ielūgumiem" muzeja izstāžu namā un nobalsot par savu favorītu! Kā raksta pati māksliniece: "Darbi ir dažādi, tomēr nav žanriski pārbagāti: portrets, ainava, nedaudz fantāzijas, mazliet sentimenta, motīvi no plenēra." Kopumā izstāde atspoguļo autores pasaules redzējumu - krāsainu un dziļi izjustu.
Priecīgus un līksmus Jāņus!
Muzejs "Kalna Ziedi" un ekspozīcija "Padomju gadi" būs slēgti apmeklētājiem 23.06.; 24.06. un 25.06. Gaidīsim Jūs no 26.06. Priecīgus Līgo svētkus!
Foto autore: Marta Pļaviņa, Skrīveri
Priecīgas Lieldienas!
Priecīgas un gaišas Lieldienas vēlam visiem saviem draugiem, muzeja apmeklētājiem, mākslas un vēstures interesentiem! Ceram uz tikšanos klātienē jau pavisam drīz!
Vēsturiskas bildes - Latvija ziemā
Barikāžu laiks
Barikādēm - 30
Sakarā ar ārkārtas stāvokli valstī muzejs slēgts līdz 25.janvārim.
Aizkraukles Vēsture un mākslas muzejā "Kalna Ziedi" skatāma mākslinieču tandēma "SkujaBraden" izstāde "Samsara"
Bezpilota autobuss
Tas kursēs maršrutā no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja līdz Aizkraukles Sv.Terēzes no bērna Jēzus baznīcai un atpakaļ, pieturvietu nosaukumi attiecīgi – “Muzejs” un “Baznīca”.
Autonomā autobusa kursēšanas grafiks Aizkrauklē:
9. septembrī: plkst. 13 atklāšanas pasākums; 14 līdz 18;
10. septembrī no 10 līdz 18;
11. septembrī no 10 līdz 18;
12. septembrī no 10 līdz 18;
13. septembrī no 10 līdz 18;
14. septembrī nekursē;
15. septembrī no 10 līdz 18;
16. septembrī no 10 līdz 18;
17. septembrī no 10 līdz 18;
18. septembrī no 10 līdz 18;
19. septembrī no 10 līdz 18;
20. septembrī no 10 līdz 18;
21. septembrī nekursē;
22. septembrī no 10 līdz 18;
23. septembrī no 10 līdz 18;
24. septembrī no 10 līdz 18.
Noteikti izmantojiet šo iespēju un gaidīsim ciemos!
Auduma apdrukas darbnīca
Atklāta izstāde "Trīs stihijas un vējš galvā"
Kalēju diena
Tikšanās izstādē "Tikai no Tevis nav vēstules"
Pasta vēstures izstāde "Tikai no tevis nav vēstules..."
Tikai no tevis nav vēstules...
Bija laiki, kad nebija ne telefona, ne telegrāfa, un vienīgais saziņas (un arī preses izplatīšanas) līdzeklis bija pasts. Kad runājam par pastu, nāk prātā pasta kantoris, pastnieks un pastmarkas. Visi trīs ir vajadzīgi, bet vēstules sūtīšanai pastmarka (gandrīz) vienmēr ir galvenais. Latvijas valsts pasts un pastmarkas radās gandrīz vienlaicīgi. Jau mēnesi pēc Latvijas valsts proklamēšanas bija nodrukātas pirmās pastmarkas, un 1918. gada 26. decembrī tās sāka lietot pastā.
Taču šī nav filatēlijas izstāde, bet izstāde par Latvijas pasta vēsturi, kurā vieta ir ne tikai pastmarkām.
Daudzi uzskata, ka filatēlija sākās ar to brīdi, kad parādījās pirmā pastmarka. Termins “filatēlija”, kaut arī nav viegli saprotams, ir franču kolekcionāra Žorža Terpina 1864. gadā radīts, un sākumā nozīmēja vien interesi par pastmarkām. Tagad filatēlija ietver sevī pasta vēstures pētīšanu visplašākā nozīmē. Tomēr tos pasta materiālus, kas attiecas uz pasta vēsturi pirms pastmarku ieviešanas, mēdz apzīmēt par pirmsfilatēlijas perioda materiāliem. Tādi ir arī Latvijas pasta vēsturē. Kaut arī filatēlisti labprāt iekļauj kolekcijā kādu 17. vai 18. gadsimtā grāfa, karaļa vai ģenerāļa rakstītu vēstuli, kurai dažreiz nav pat datuma, tomēr interesantākas ir vēstules, kuras ir sūtītas ar pastu mūsdienu izpratnē. Latvijā šis periods sākās ar “zviedru” laikiem, kad no Rīgas sūtītām vēstulēm tika uzspiests zīmogs RIGA. Viena tāda vēstule, kas 1708. gadā no Rīgas sūtīta Zviedrijas karalim Kārlim XII bija slavenā Baltijas filatēlijas speciālista Harry von Hofmann kolekcijā, un tika piedāvāta izsolē par 15 000 Euro.
Ne visi un ne visur zina, kur ir Latvija, pat filatēlisti to jauc ar Lietuvu, bet par unikālajām Latvijas pastmarkām zina gan. Nav otras valsts, kurai pastmarkas būtu iespiestas uz karaspēka kartēm, rakstāmpapīra un naudas zīmēm. Un pat šķietami parastai pastmarkai ar Latvijas ģerboni var būt daudzi zobojuma un ūdenszīmju varianti, kas fanātiskam kolekcionāram var prasīt ilgus gadus, lai tos visus savāktu. Un pēc tam atrastu vēl vienu variantu, kas nekur nav minēts...
Izstādē būs skatāmas markas, vēstules un pasta piederumi no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma un Daudzeses novadpētnieka Edvarda Lavrinoviča privātās kolekcijas. Vieni no vērtīgākajiem eksponātiem ir veselās loksnes ar Latvijas vēsturē zīmīgām markām, 19.gs. vēstules, materiāli par Cēsu apriņķa pasta vēsturi un vietām ar nosaukumu WENDEN pasaulē, pasta zīmogi, grāmatas par filatēliju, kā arī vēstules no Sibīrijas uz bērza tāss.
Līga Turjanska, 26339107
Aizkraukles muzeja ekspozīcijas atvērtas apmeklētājiem no 3.jūnija
"Kalna Ziedu" izstāžu namā skatāma izstāde "Tikai no Tevis nav vēstules", savukārt ekspozīcijā "Padomju gadi" apmeklētājus gaida jauni eksponāti un dažādi pārsteigumi.
Gaidīsim ciemos!
Fotogrāfijas no muzeja krājuma skatāmas izstādē Tartu mākslas muzejā
Plašāka informācija pieejama Tartu mākslas muzeja mājaslapā .
