Muzeja vēsture

Muzejs darbu sāka kā Jēkabpils novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle 1951. gadā un tā pirmssākuma ideja pieder Arnoldam Štokmanim (1985.-1970.), vēstures skolotājam un senlietu krājējam. Muzejs bija izvietots nelielā paviljonā Kokneses parka teritorijā Daugavas krastā. Būvējot Pļaviņu HES, filiāle bija appludināmajā zonā un bija jālikvidē.
1967.gadā tika nodibināts Stučkas rajons, kura administrācija bija ieinteresēta filiāles atjaunošanā. Tika pieņemts lēmums Kokneses luterāņu baznīcu pielāgot muzeja vajadzībām. Muzejs baznīcas telpās piedzīvoja uzplaukumu un 1973.gadā no filiāles kļuva par patstāvīgu “Stučkas Vēstures un mākslas muzeju”.
1980. gadu beigās, lai atdotu baznīcas telpas atpakaļ draudzei, muzejam tika meklēta jauna mājvieta. 1989.gada 18.novembrī tika atklāta pirmā muzeja ekspozīcija “Kalna Ziedu” mājās Aizkrauklē, kas vēsturiski piederējusi Dannenfeldu dzimtai un novēlēta tolaik Stučkas pilsētas izpildkomitejai. Kopš tā laika muzeja sētu ir papildinājušas trīs ēkas: krātuve, izstāžu zāle un atklātā krātuve, celtas attiecīgi 1994., 2000. un 2014. gadā. Muzeja krājums tā pastāvešanas laikā izaudzis no 203 priekšmetiem 1951.gadā līdz 86809 eksponātiem 2018.gadā.
2017.gadā atklāta muzeja ekspozīcija “Padomju gadi” Aizkraukles pagasta kultūras namā.
Muzejs nodarbojas ar aktīvu vēstures, tautas daiļamata un mākslas izstāžu darbību. Rīko pasākumus, īpaši populāri ir saulgriežu svētkiem veltītie notikumi, kā arī Kalēju diena jūlijā, Lāčplēša diena un sveču liešanas darbnīca februārī. Muzejā apmeklētājiem iespējams rīkot arī savus pasākumus, svinēt kāzas un kristības.
Gaidīsim ciemos!


Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .