LATEsiet gaidīti tēlnieka Voldemāra Jākobsona “Galdiņos”!
Vēl šajā rudens sezonā līdz 1. oktobrim aicinām apmeklēt tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālo māju “Galdiņi” Bebru pagastā. Individuālus apmeklējumus un ekskursijas lūgums pieteikt iepriekš, zvanot Sarmītei Rodei, tālrunis 29903892.
“Mans šķūnis – mana paradīze”, tā par mājām, kur pavadīts gandrīz viss mūžs, teicis tēlnieks, skolotājs, boksa čempions un Eiropas apceļotājs Voldemārs Jākobsons (1899-1974).
1976. gada 13. aprīlī Bebru pagasta “Galdiņos” atvēra memoriālo māju – muzeju, kur joprojām dzīvs mākslinieka gars, jūtama viņa klātiene. Pārkāpjot mājas slieksni, apmeklētāju uzrunā ne tikai Jākobsona radītie darbi - vairāk nekā 50 skulptūras, par viņa dzīves laiku vēsta seni sadzīves priekšmeti un mēbeles, apavu kolekcija, kurā izceļas varenie ceļotāja zābaki, neliela bibliotēka un fotogrāfijas.
Kādreizējais Vecbebru muižas šķūnis, celts ap 1875. gadu, 1905. gadā kļūst par Kārļa Jākobsona, katlu kalēja no Rīgas un viņa sievas Idas īpašumu. Sešu gadu vecumā viņu vienīgais dēls Voldemārs pirmo reizi pārkāpj šī šķūņa slieksni un priecājas par tēva izvēlēto mājas vārdu: „Galdiņi”.
“Šī vieta uz necilā Vidzemes pakalna paliktu drūmi pelēka, ja ne vien mazais sparīgais kalēja dēls, kurš, izaugot liels - kļūst par mākslinieku un pamodina akmenī pulsējošo dzīvību,” tā 2014. gadā izdotajā grāmatā “Āmurbrālis, akmens cietais” teic rakstniece Linda Šmite.
Aicinām tuvāk iepazīt Voldemāra Jākobsona radošo ceļu mākslā, viņa daudzpusīgo personību!
Mūžs – zibsnis. Mazam ieskatam daži nozīmīgi dzīves fakti.
* 1921. gadā, kad Vilhelms Purvītis ar domubiedriem nodibina Latvijas Mākslas akadēmiju, Voldemārs Jākobsons ir pirmo studentu pulkā tēlniecības nodaļā un viņa skolotāji tēlniecībā ir atzīti meistari: Teodors Zaļkalns un Konstantīns Rončevskis. Voldemāru Jākobsonu Latvijas Mākslas akadēmijas gaiteņos vienmēr varēja redzēt tērptu vadmalas kostīmā, nopucētos tūrista zābakos un mugursomu plecos.
* No agras jaunības aizrāvies ar sportu – 1921. un 1923. gadā bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā, strādājis arī par boksa treneri.
* 1931. gadā, beidzot LMA, mākslinieka iesācēja ceļš nav viegls, tāpēc Voldemārs Jākobsons sāk zīmēšanas, rasēšanas un sporta skolotāja darba gaitas Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā. Tas ir laiks, kad Pļaviņās norit aktīva kultūras dzīve, pateicoties tur dzīvojošiem kultūras cilvēkiem: rakstniekiem Kārlim Štrālam, Jānim Jaunsudrabiņam, Emīlijai Prūsai, gleznotājam Aleksandram Štrālam, mūziķiem Laumai Reinholdei, Jānim Norvilim. Jākobsons lieliski iejūtas viņu vidū, tāpat kā piedalās pilsētas sporta pasākumos – Cigoriņkalnā nav labāka slēpotāja par viņu!
Šajā laikā aktīvi darbojies Mūksalas mākslinieku biedrībā (1934-1940), bet pirmā izstāde jau notikusi vēl studiju gados – 1928. gadā. 30. gados Jākobsons sāk nodarboties arī ar kapu pieminekļu gatavošanu.
*Neilgu laiku strādājis arī par skolotāju Beķeres ģimnāzijā Rīgā, bet 1944. gadā mākslinieks atgriežas vecāku mājās un līdz 1968. gadam turpina darbu Bebru pamatskolā. Pēc vecāku aiziešanas mūžībā viens pats saimniekojis „Galdiņos”. Vēlu vakaros viņa darbnīcā skanēja kalti un āmuri.
*Kā materiāls Jākobsonam vistuvākais bija laukakmens. Lūk, daži no granīta kaltajiem darbiem: „Kukažiņa”, „Saimniece”, „Daktere Egle”, „Lācis”, „Pelēkā diena”, „Marta”. Viņam pazīstamas arī bronzas īpašības – skulptūra „Slāpes”, cements kā tēlniecības materiāls – „Tautumeita”, „Rāpulis”, čuguna smagnējība – „Fauns”, darbs skatāms Kokneses pils parkā. Neatkarīgi no žanra visus darbus vieno zemnieciski monolīta dabas un dzīves izjūta.
* Latvijas Mākslinieku savienībā uzņemts divas reizes 1945. gadā un tajā pašā gadā izslēgts par skulptūru „Kolhozniece” – vecu, salīkušu sieviņu. 1973. gadā, pēc personālizstādes Koknesē, atjaunots LMS biedru rindās.
*Visu mūžu bijis aizrautīgs tūrists. Ar mugursomu plecos apceļota Francija, Zviedrija, Itālija, Šveice, Holande, Beļģija, Polija, Somija. Pabūts Tālajos Austrumos, Vidusāzijā, Altajā, Aizkarpatos, Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē, aiz Polārā loka.
* 1974. gada 2. jūnijā Stradiņa slimnīcā Rīgā rimst pukstēt “Galdiņu saimnieka” sirds. Kad bebrēnieši ved Jākobsonu mājās, slimnīcas personāls nostājas kā godasardzē, tā apliecinot cieņu viņa atstātajam personības starojumam. Apbedīts Bebru pagasta Zutēnu kapos.
*Tēlnieks un skolotājs Voldemārs Jākobsons bija labas gaumes, staltas stājas un vīrišķības paraugs saviem skolniekiem. Pateicoties bijušā Bebru pamatskolas absolventa, Jākobsona skolnieka Andra Kristona finansiālajam atbalstam no 2012. gada Bebru pamatskolā Voldemāra Jākobsona piemiņas saglabāšanai tiek organizēts jaunrades konkurss skolēniem “Mans lepnums – Bebru pagasts”.
* Memoriālā māja “Galdiņi” ir vienīgā memoriālā māja, kas veltīta kāda latviešu tēlnieka dzīves gājumam.
