Latvijas slavenību mājdzīvnieki
Veco dvieļu no Biržu novada muzeja "Sela" (Lietuva) un Joza Biņķa izgatavoto dvieļu turētāju izstāde
Jau ilgus gadus Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam ir veiksmīga sadarbība ar Biržu novada muzeju "Sela" (Biržų krašto muziejus „Sėla“), kas rezultējusies daudzos izcilos kultūras apmaiņas projektos. Arī šogad no Lietuvas pie mums atceļojusi izstāde, kas stāsta par lietuviešu kultūrvēsturisko mantojumu divos materiālos - austos, izšūtos dvieļos un kokgriezumiem rotātos dvieļu galdiņos.
Izstāde "Vecie dvieļi no Biržu novada muzeja "Sela" (Lietuva) un Joza Biņķa izgatavotie dvieļu turētāji" skatāma "Kalna Ziedu" izstāžu namā no 14.februāra. Dvieļus darinājušas lietuviešu sievietes dažādās 20.gadsimta dekādēs - no gadsimta sākuma līdz pat 20.gs. 90.tiem gadiem.
Savukārt dvieļu galdiņus veidojis viens autors - Jozs Biņķis (Binkis Juozas) -
agronoms, tautas mākslinieks, sabiedriskais darbinieks
.
Viņš dzimis 1932. gada 12. jūlijā Biržu apriņķa Papilio apgabala Valkišķu ciemā.
Jaunībā viņam patika grebt kopā ar tēvu, palīdzot izgatavot sadzīves priekšmetus. Viņš dekorēja darba vietu organizāciju ziņojumu dēļus, greba karotes,
rullīšus un citus sadzīves priekšmetus kaimiņiem.
1981. gadā viņš kļuva par Lietuvas Tautas mākslinieku savienības biedru. No 1985. līdz 1992.gadam strādājis Viļņas mākslas kombinātā. Savus kokgriezumus viņš pirmo reizi izstādīja 1980. gadā. Širvintu novada tautas mākslas izstādē. Darbi tika pamanīti un izstādīti republikas izstādē Viļņas izstāžu namā.
1981., 1985. un 1990. gadā par kogriezumiem rotātiem dvieļu turētājiem apbalvots ar laureāta titulu Lietuvas Dziesmu svētku tautas mākslas izstādēs. 1986.gadā autoram tika pasniegts 1. pakāpes diploms un Viļņas apriņķa balva. Joza Binķa darbi tikuši izstādīti Maskavā, Erevānā, Polijā, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā u.c. valstīm.
Barikādēm - 33
Jaunieguvumi 2024.
Prieks par jauniem krājuma priekšmetiem, kas ienāk muzejā tieši 2024.gada sākumā. Neliels citāts un daži attēli iedvesmai:
“Pielikums pie Mana testamenta” no Msrg. Sebastiana Kneipa
Liepājā, 1903.g.
“Daudz ļaunuma rada tagadējie uzvalki, sevišķi sievietēm. Visām neprātībām, ko atnes modes žurnāli, tagadējās sievietes ķēmojas pakaļ. Viņas neapdomā, cik ļoti tās sev kaitē. Ņemsim piemēra dēļ tikai korsetu. Ja es būtu likumu devējs, es uzliktu uz katru korsetu piecdesmit rubļu nodokļa. Vidējās un nabagākās šķiras tad mazākais būtu aizsargātas, jo tur tādu naudu nespētu sadzīt. Kam naudas diezgan, lai posta savu miesu, cik grib; tiem šā kā tā nav nekā ko darīt. Nezinu, vai tas skaisti, kad viduci tā savelk, ka izskatās pēc vēja suņa. (..)
Tīri nepiedodami, cik daudzi mūsu dienās noziedzas pret dabas likumu. Nav iespējams citādi, ka caur korseta valkāšanu ķermenis jāsabendē. Kāds ārsts apgalvoja man, ka pēc korseta izdomāšanas arī vēdera slimību ārstu skaits stipri pieaudzis. Bet tas jau nav nekas, kad tikai var dzīties pakaļ modei. Izskatās, it kā, attiecoties uz šo jautājumu, visiem būtu prāta durvis aiznaglotas. (..) Tā tad, mīļās mājas mātes, nost ar korsetu! Nav nekāds kauns, ja ķermeni atstāj tādu, kādu Dievs mums viņu devis. (..)
Nevien korsets visai kaitīgs cilvēka ķermenim, bet arī šolaiku modes zābaki. Nevaru iedomāties labāka līdzekļa kāju tīšai sapostīšanai, kā tagadējās modes kurpes, kuras visvairāk iecienījušas sievietes, kaut gan nereti tādas redz arī vīriešiem. No kam ceļas daudzās kāju kaites? Vienīgi no kaitīgajām modes kurpēm. (..)
Vīriešu mode arī nav daudz labāka. Tagad radušās visādas muļķības , kuras agrāk nepazina ne vārda pēc. Bikses brīžiem platas kā maisi, brīžam atkal tik šauras, ka tās nevar ne uzģērbt u.t.t. Nebūtu gala, kad visas neprātības gribētu uzskaitīt, ko cilvēka prāts izdomājis pie sava apģērba. Kaut gan tagadējā dzīve dod mums visu, tomēr cilvēce nav apmierināta un laimīga, kāda tā bija agrāki. (..)
Dabiskums un vienkāršība visās lietās galvenais. To jāievēro kā dzīvē, tā ēšanā un dzeršanā.”
Laimīgu Jauno gadu! Lai mums visiem prāta durvis plaši atvērtas!
Gaišus Ziemassvētkus un Laimīgu Jauno gadu!
Ekspozīcija "Padomju gadi" slēgta 29. un 30.novembrī.
Sveicam Jūs Latvijas 105.dzimšanas dienā!
18.novembrī ekspozīcija slēgta apmeklētājiem. Priecīgus Valsts svētkus!
Sēru vēsts
Esam saņēmuši sēru vēsti par
mūsu mīļās bijušās kolēģes, zāles uzraudzes Marijas Kaminskas (1939-1923)
aiziešanu mūžībā. Marija strādāja muzejā no 1983. līdz 2009.gadam. Pateicamies
par draudzību un sirds siltumu daudzu gadu garumā.
Skroderdienas
Izstādes "Satikšanās" noslēguma pasākums!
Gaidīsim uz izstādes noslēguma pasākumu un tikšanos ar māksliniecēm.
Izstāde "Filca anatomija"
Izstāde iepazīstina ar neaustās šķiedras apstrādes tehnikas - filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā. Vienas tehnikas ietvaros skatītājam sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējušu un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.
Lai arī vilnas velšana (filcēšana) ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen - 21. gs. sākumā. Latvijā tikai nedaudzi profesionāli tekstilmākslinieki vilnas velšanu izvēlējušies par savu pamattehniku, savos darbos atrādot mūsdienu filca mākslas divejādās tendences - neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāk izmantojot tēlojošās iespējas, krāsu un faktūru dažādībai. Skatītājs varēs iepazīt dažādus virzienus, redzot gan grafiskus, gan gleznieciskus, biezus un plānus, gan izšūtus, apdrukātus un dažādām autortehnikām papildinātus filcējumus un filca audumu. Tekstilmākslas darbus var pieņemt gan kā materiālu lietu, tehniski izsmalcināti radītu brīnumu, gan neatkarīgi no izpildījuma - kā prāta un emocionālās pieredzes nesēju.
Izstādē eksponēto darbu autori - Aija Baumane (1943-2019), Ruta Bogustova, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Kristīne Krastiņa – Indāne, Ūna Laukmane, Ruta Linīte, Agnese Ondzule, Baiba Osīte, Anna Pommere, Karīna Štrause, Agnese Tukāne, Signe Zeļeznaka.
MUZEJU NAKTS 2023
Tiekamies jau šo sestdien MUZEJU NAKTĪ! PAŅEM LĪDZI T-KREKLU! Pie mums "Kalna Ziedos" un "Padomju gados" gaidīsim no 19:00 līdz 24:00! Būs apskatāma izstāde "Filca anatomija", varēs pārveidot līdzpaņemto T-kreklu, piešķirot tam otro dzīvi - griežot, filcējot, drukājot! Iedvesmai vakara gaitā vērosim modes skati - atzinību guvušo Aizkraukles mākslas skolas audzēkņu grupas tērpu kolekciju “Kamēr mamma neredz”. Vēlāk koncerts tulpju gaismā.
Atklāta gleznotāja Jāņa Purcena izstāde "Lasītprasme"
No 16.03.2023. "Kalna ziedu" izstāžu namā skatāma Jāņa Purcena gleznu izstāde "Lasītprasme".
Jānis Purcens ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju 2005. gadā, kopš 2012. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā un dažādās privātkolekcijās.
Jānis Purcens ir mākslinieks, kurš par sava radošā darba sūtību un saturu domā plaši un analītiski. Viņa darbi nekad nav tikai tēlojošs pasaules atveidojums. Viņš neglezno to, ko var vienkārši redzēt ar aci, bet to, kas atrodas aiz redzamā, – jēgu, domu, noslēpumu. Jāņa mākslā vērojami vairāki virzieni: darbi, kuros atpazīstam realitātes elementus – ainavas, figūras, priekšmetus, un abstraktas kompozīcijas. Jānis arī izmanto tekstu – burtus, citātus, saukļus, veidojot kompozīcijas, kas uztveramas gan kā krāsu un līniju spēle, gan kā lasāmas bildes, kurās teksts veido tēlus un ideju.
Avots: mieramtuvu.lv
Izstādes atklāšana
Aicinām uz tikšanos ar mākslinieci un izstādes atklāšanu šo piektdien plkst.15:00! Visi laipni gaidīti!
Barikāžu piemiņas pasākums
Priecīgus svētkus!
Priecīgus
svētkus Jūsmājās! "Kalna Ziedi" un "Padomju gadi" būs slēgti apmeklētājiem 24., 25., 26.,
27., 30., 31.decembrī un 1.janvārī. Uz tikšanos citās dienās! Lai izdevies
2023.gads mums visiem!
“Rituālais gads: gadskārtu svētki un tradīcijas”
4.decembrī plkst.12.00
Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” izstāžu namā
Aizkraukles novada Kultūras pārvalde Zemgales kultūras programmas ietvaros
aicina visus interesentus apmeklēt izzinošu lekciju
“Rituālais gads: gadskārtu svētki un tradīcijas”
Nodarbību vadīs latvisko tradīciju pētniece Aīda Rancāne