Izstāde "PIE DAUGAVAS. 2026." no 01.07.
Aleksejs Naumovs "Andrejsala"
Muzeju naktī tiks atklāta un prezentēta atjaunotā muzeja pastāvīgā ekspozīcijas “Daugavas krastu likteņstāsti”.
pastāvīgā ekspozīcija “Daugavas krastu likteņstāsti” renovācijas prezentāciju.
Ineses Brants izstādes atklāšana Muzeju naktī
Aizinām Jūs uz izcilās latviešu keramiķes Ineses Brants izstādes atklāšanu "Kalna Ziedu" izstāžu namā Muzeju naktī, 23.maijā plkst. 20:00
Darba laiks svētkos
Sveicam Jūs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā! Darba laiks svētkos:Izstāde SILTI. ĻOTI SILTI. NO 19.03.2026.
Ekspozīcijā "Padomju gadi" skatāma mākslinieces Elīzas Māras darbu izstāde "Izšūtās mikrorajona realitātes". 05.01.-01.03.2026.
Ekspozīcijā "Padomju gadi" skatāma mākslinieces Elīzas Māras darbu izstāde "Izšūtās mikrorajona realitātes". Laikmetīgā izšuvuma mākslinieces darbos attēlojusi sev tuvas tēmas - māju sajūtu, blokmāju arhitektūras detaļas, sava dzīvokļa plānu. Kombinējot reālus būvniecības objektus ar smalkiem izšuvumiem, veidojas kontrastējoši un uzrunājoši darbi, kas liek iedziļināties.
Aicinām apmeklēt izstādi "Body. Emotions. Nature", kas skatāma no 23.01.2026. Attēlos un gleznās redzami kaili cilvēku ķermeņi, līdz ar to vecākiem un skolotājiem jāizvērtē izstādes piemērotība bērniem.
Aicinām apmeklēt izstādi
Konferences "Aizkraukles māju sajūta x Stučkas arhitektūras mantojums" programma
Gaidīsim Jūs konferencē 10.janvārī plkst. 9:30 Aizkraukles pagasta kultūras namā!
PRIECĪGUS SVĒTKUS!
Priecīgus un gaišus svētkus!
Muzeja darba laiks svētkos: 22.-26.12. SLĒGTS
27.12., 28.12. - ATVĒRTS
29.-2.01. SLĒGTS
3.01. - 04.01. ATVĒRTS
“Aizkraukles māju sajūta × Stučkas arhitektūras mantojums”
Aizkrauklē pirmo reizi notiks konference par Stučkas
arhitektūras mantojumu un pilsētvides attīstību
Ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu 2026. gada 10. janvārī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā notiks konference “Aizkraukles māju sajūta × Stučkas arhitektūras mantojums”, kas veltīta Aizkraukles (kādreizējās Stučkas) modernisma arhitektūras mantojumam un pilsētvides attīstības iespējām. Pasākums pulcēs arhitektus, pilsētplānotājus, māksliniekus, dažādu jomu speciālistus un interesentus, lai diskutētu par to, kā šo unikālo 20. gadsimta mantojumu transformēt un integrēt 21. gadsimta pilsētvidē. Konference ir centrālais notikums pasākumu nedēļā, kas veltīta pilsētas 59. jubilejai un tās identitātes meklējumiem.
Aizkraukle ir viena no Latvijas jaunākajām pilsētām — dibināta 1967. gadā kā Stučka, tā veidoja modernu, plānotu vidi ar skolu, slimnīcu, kultūras namu un rūpnīcu. Šodien, gandrīz 60 gadus vēlāk, pilsēta nonākusi krustcelēs: vai šis mantojums ir “neērta pagātne” vai tieši pretēji — resurss laikmetīgai, kompaktai un ērtai dzīves videi?
“Šī konference ir pirmais mēģinājums vienkopus analizēt un diskutēt par Stučkas arhitektūras mantojumu profesionāļu un sabiedrības vidū. Aizkraukle var kļūt par izcilu piemēru, kā modernisma pilsētu interpretēt mūsdienās,” uzsver muzeja pārstāvji.
Konferences programma
Konferencē 10. janvārī no plkst. 10.00 Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja “Padomju gadu” ekspozīcijā uzstāsies Latvijā atzīti arhitekti, urbānisti un pētnieki, piedāvājot daudzslāņainu skatījumu uz Stučkas arhitektūras mantojumu un tā attīstības iespējām. Ilma Valdmane, ilggadējā Aizkraukles arhitekte un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu koordinatore, lasīs lekciju “Aizkraukles pilsētas izveide un attīstība”, iezīmējot pilsētas veidošanās posmus. Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Dr. arch. Sandra Treija uzstāsies ar priekšlasījumu “Jaunās pilsētas un to attīstības modeļi”, aplūkojot Aizkraukles piemēru plašākā kontekstā. Arhitekte un urbāniste Olga Trebuhina savā lekcijā “Adaptīvā pieeja arhitektūrā un pilsētvidē: modernisma arhitektūras saglabāšana un transformācija” analizēs iespējas pārradīt padomju modernisma mantojumu. Konferences otrajā daļā māksliniece un kultūras mantojuma pētniece Elīza Māra lekcijā “Sajusties kā mājās otrā pasaules malā: no mikrorajona līdz Japānas danchi”, dalīsies pieredzē salīdzinot Latvijas un Japānas pēckara dzīvojamos masīvus. Tēlniece Inese Valtere uzstāsies ar lekciju par vides objektu ietekmi uz pilsētvides attīstīšanās procesu “Konfigurācija”, bet mākslas un arhitektūras pētnieks Gustavs Grasis konferenci noslēgs ar priekšlasījumu “No kioskiem līdz kosmiskajam: vide un dizains 20. gs. 70.–80. gadu padomju Latvijā.”
Konference būs skatāma tiešsaistē Aizkraukles domes YouTube kanālā, kā arī pēc konferences būs pieejams lekciju ieraksts.
Pasākumu nedēļā no 5. līdz 10. janvārim, tiks arī atklāta mākslinieces Elīzas Māras izstāde “Izšūtās mikrorajona realitātes”, kurā izšuvums lietots kā pētniecības forma, paužot māju sajūtu Rīgas mikrorajonā Mežciemā. Māksliniecei laikmetīgs izšuvums ir laika gaitā kļuvis par mediju, kas piešķir vērtību šķietami nevērtīgajam – neērtajam kultūras mantojumam. Papildus konferencei un izstādei ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu nedēļas garumā norisināsies radošās darbnīcas jauniešiem, lai rosinātu diskusiju par pilsētas uztveri un nākotnes pilsētvides vīzijām.
Reģistrācijas anketa konferencei: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfwTTYw2uBLKielJ88BD0RZglgCzfc6drTl-5R-XOPV1Ljmkw/viewform?pli=1
Informāciju sagatavoja:
Līga Turjanska
Projekta vadītāja
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs
26339107
No 13.novembra muzejā skatāma Vecmeistaru gleznu izstāde no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Ilonas Linartes - Ružas un Daces Pudānes tekstildarbu izstāde "Mirklis"
Ilonas Linartes-Ružas un Daces Pudānes (Linartes) radošā darbība.
Māsas Dace un Ilona mākslas ceļu kā turpmāko dzīves gaitu un izaicinājumu sāka iestājoties Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļā pie pedagogiem Emmas Skujiņas, Laumas Krastiņas, Īrisas Blumātes un Lilitas Līdakas. Pašsaprotams turpmākais darbības ceļš veda uz Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu pie izciliem pedagogiem, māksliniekiem Rūdolfa Heimrāta, Aijas Baumanes, Ritas Eglītes, Aldas Karoseviču, Skaidrīte Leimanes.
Paralēli studijām abas strādāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, mācot gleznošanu sagatavošanas kursos, tā apgūstot pedagoģisko pieredzi, kas turpmāk pēc akadēmijas beigšanas noteica izvēli darbam (norīkojums darba vietai). Dace sāka strādāt LU Pedagoģijas katedrā, bet Ilona Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Rēzeknes filiālē un vēlāk Daugavpils Mākslas koledžā „Saules skola”. Šobrīd Dace strādā Mākslu izglītības kompetences centrā Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolā Saules skola, bet Ilona Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā.
Profesors Rūdolfs Heimrāts tekstilmākslas izpratnei un ļoti vispusīgai radošajai domāšanai, materiālu un kompozīcijas kopsakarībai bija izcils pedagogs. It kā neuzspiežot, bet tikai ierosinot pamēģināt dažādus kompozīcijas variantus atklāja mums neizsmeļošu krāsu un laukumu saspēli, ko izmantot kompozicionālos risinājumos.
Pirmie nopietnie gobelēna tehnikā veidotie darbi tika radīti mācoties akadēmijā (1981.-1986.), kur arī aizsākās izstāžu darbība. Daces darbos vērojama smalka sižetiska stāstījuma kompozīcija, kas vēlāk pāriet dekoratīvi smalkā laukuma kompozīcijā. Ilonas darbos no paša sākuma vērojama laukumu un krāsu risinājums, kas nepretendē uz izteiktu sižetisko stāstu, bet gan noskaņu un iekšējās pasaules izjūtu daudzšķautnaino būtību.
Pēdējos divdesmit gadus tiek veidoti kopdarbi strādājot dažādās autortehnikās un aplikācijas tehnikās izmantojot daudzveidīgus materiālus. Eksperimenti ar tekstilmateriāliem rosina uz interesantiem atklājumiem gaismēnas un krāsas savstarpējos risinājumos.
Latvijas dabas kolorīts, grafika, ritmi un krāsu laukumi ir neatņemama sastāvdaļa mākslas darbu kompozīcijās. Telpiskuma klātbūtne ir viena no noteicošajām kompozīcijas iezīmēm veidojot visus darbus.
Mākslas radošā dzīves ceļa izvēlē galvenā nozīme bija mammas Silvas Linartes radošais, interesantais darbs, kas vienmēr tika vērots ar aizrautību un bijību. Šī radošā gaisotne no bērnības nemanot piesaistīja mākslas burvībai. Mamma vienmēr ir bijusi galvenais kritiķis un padomdevējs radošajā darbībā. Paralēlā darbība, Silvas Linartes glezniecība un Ilonas, Daces tekstilmāksla ir vienota radošajā domāšanā ar savu pasaules redzējumu.
Māris Čačka ievadā Ilonas Linartes – Ružas un Daces Pudānes
personālizstādei “Līdzīgie kodi” ROTKO MUZEJĀ (Rotko centrs) rakstīja
“Viņas līdzinās daudzās lietās, īpašībās, attieksmēs, vērtībās, saskarē, uztverē... Šo uzskaitījumu virkni varētu turpināt, runājot par divām atšķirīgām, bet līdzīgām personībām Latvijas tekstilmākslā un mākslas izglītībā – Ilonu Linarti-Ružu un Daci Pudāni.
Dvīņu māsas Ilona un Dace dzimušas 1962. gada 22. augustā Silvas Veronikas Linartes un Leonarda Linarta ģimenē, pārņemot un savā dzīvē pielietojot vecāku dotās un iemācītās vērtības, kas pielietojamas saskarsmē ar citiem un esot saskaņā ar sevi. Abas māsas absolvējušas Latvijas mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, aktīvi piedalās mākslas izstādēs un caur mākslas pedagoga darbu nodrošina mākslas procesu nepārtrauktību.
Tīra kompozīcija, minimālisms krāsās un ģeometrisks ritms ir raksturlielumi tekstīliju kompozīcijās, kuras veido Ilona Linarte-Ruža un Dace Pudāne. Vieglums un uzreiz neizprotama noskaņa caurstrāvo dažādu toņu pelēkas ritma līnijas un laukumus, atsaucoties uz melanholiju, mieru un nosvērtību, - tās ir arī īpašības, kas spilgti raksturo mākslinieces kā personības. Kā mazi un spilgti krāsu uzplaiksnījumi vieglas dzirksteles kā akcenti kompozīcijām dod atraušanos no daudzveidīgi pelēkā.
Ne jau pelēkais vien padara līdzīgus kodus māksliniecēm, tie ir gēni, tā ir ģimene, tā ir mīlestība uz mākslu un mākslas izglītības procesiem, tā ir nesavtīga sevis atdošana visam, kas veido nākotnes mākslu reģionā un valstī kopumā.”
Pieredzētie slāņi
Emīla Kristiāna Muzikanta personālizstāde muzeja izstāžu namā skatāma no 4.jūlija.
Emīls Kristiāns Muzikants dzimis 1997. gadā. 2017. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, bet 2024. gadā – maģistra grādu Glezniecības nodaļā. Kopš 2016. gada viņš regulāri piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. 2023. gadā saņēmis balvu “Gada jaunais mākslinieks”, kas deva iespēju rīkot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. 2024. gadā E. K. Muzikants kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Viņš ir arī mākslinieku grupas “Daugava 2019” biedrs, kas regulāri organizē grupas izstādes un aktīvi piedalās dažādos kultūras notikumos. 2024. gadā mākslinieks sarīkoja vairākas personālizstādes Latvijā, tostarp Krāslavas muzejā, Līvijas Rezevskas izstāžu zālē Kuldīgā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Tajā pašā gadā viņš piedalījās ar personālizstādi kā Goda viesmākslinieks Francijā – “Centre Pour l’UNESCO” izstāžu zālē “Argency Espace” Trojā. 2025. gadā viņš organizēja savu personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.
Dzīve mums dāsni piedāvā visdažādāko pieredzi. Katrs notikums – neatkarīgi no tā iemesliem vai sekām – veido mūs kā individuālas personības. Šīs personīgās pārmaiņas organiski izpaužas cilvēku savstarpējā saskarsmē un veido sabiedrības kopīgo tēlu. Vērtības, uztvere, mērķi un vajadzības – katrs no šiem aspektiem ir personīgās pieredzes sajaukums, kas pēc dažādu katalītisku posmu pārvarēšanas iegūst lokāli pamatotu globālu balstpunktu statusu. Tomēr – lai cik precīzi un detalizēti censtos aprakstīt savu pieredzi citiem –, tikai caur savām acīm mēs spējam to pilnībā izprast. “Do you know what I feel? Do you see what I see?” – šis dzejnieka un mūziķa Čaka Šuldinera (ChuckSchuldiner, 1967–2001) dzejoļa rindas kalpo kā izstādes vadmotīvs. Tās aicina skatītājus ne tikai aizdomāties par to, kā pieredzēt šo brīnumaino pasauli no pirmās personas skatpunkta, bet arī par to, kā mūsu uztvere ietekmē apkārtējo dzīves un kā mēs varētu labāk saprast cits cita “mentālo ainavu”.
Šī tēma kļuvusi īpaši aktuāla pēdējo desmitgažu laikā, kad strauja tehnoloģiju attīstība padarījusi informāciju pieejamāku nekā jebkad iepriekš un pavērusi plašas komunikācijas iespējas. Tajā pašā laikā komunikācija kļuvusi bezpersoniskāka, un pārsātinājuma dēļ informācija zaudē savu agrāko vērtību. Novērtēsim kopā būšanas prieku ar tuvajiem un dalīsimies savā pieredzē – jo tikai tā varam uzturēt patiesas un godīgas informācijas telpu, it īpaši laikmetā, kad mediji un citi “ziņnesēji” aizvien vairāk tiecas piesaistīt uzmanību un dzīt klikšķus, nevis informēt un izglītot sabiedrību.
Priecīgus svētkus!
Ceturtdien, 1.maijs: SLĒGTS
Svētdien, 4.maijs: SLĒGTS
Priecīgas Lieldienas!
Darba laiks Lieldienu brīvdienās.
Muzejs “Kalna Ziedos”
18.04. – slēgts
19.04. – 11:00-17:00
20.04. – 11:00 – 15:00 - gaidīsim visus uz Lieldienu svinēšanu muzeja sētā!
21.04. – slēgts
Ekspozīcija “Padomju gadi”
18.04. – slēgts
19.04. – 11:00-17:00
20.04. – slēgts
21.04. - slēgts
Priecīgas Lieldienas!
