Pieredzētie slāņi
Emīla Kristiāna Muzikanta personālizstāde muzeja izstāžu namā skatāma no 4.jūlija.
Emīls Kristiāns Muzikants dzimis 1997. gadā. 2017. gadā viņš absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, 2022. gadā ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, bet 2024. gadā – maģistra grādu Glezniecības nodaļā. Kopš 2016. gada viņš regulāri piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. 2023. gadā saņēmis balvu “Gada jaunais mākslinieks”, kas deva iespēju rīkot personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. 2024. gadā E. K. Muzikants kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Viņš ir arī mākslinieku grupas “Daugava 2019” biedrs, kas regulāri organizē grupas izstādes un aktīvi piedalās dažādos kultūras notikumos. 2024. gadā mākslinieks sarīkoja vairākas personālizstādes Latvijā, tostarp Krāslavas muzejā, Līvijas Rezevskas izstāžu zālē Kuldīgā un Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā. Tajā pašā gadā viņš piedalījās ar personālizstādi kā Goda viesmākslinieks Francijā – “Centre Pour l’UNESCO” izstāžu zālē “Argency Espace” Trojā. 2025. gadā viņš organizēja savu personālizstādi Latvijas Mākslinieku savienības galerijā.
Dzīve mums dāsni piedāvā visdažādāko pieredzi. Katrs notikums – neatkarīgi no tā iemesliem vai sekām – veido mūs kā individuālas personības. Šīs personīgās pārmaiņas organiski izpaužas cilvēku savstarpējā saskarsmē un veido sabiedrības kopīgo tēlu. Vērtības, uztvere, mērķi un vajadzības – katrs no šiem aspektiem ir personīgās pieredzes sajaukums, kas pēc dažādu katalītisku posmu pārvarēšanas iegūst lokāli pamatotu globālu balstpunktu statusu. Tomēr – lai cik precīzi un detalizēti censtos aprakstīt savu pieredzi citiem –, tikai caur savām acīm mēs spējam to pilnībā izprast. “Do you know what I feel? Do you see what I see?” – šis dzejnieka un mūziķa Čaka Šuldinera (ChuckSchuldiner, 1967–2001) dzejoļa rindas kalpo kā izstādes vadmotīvs. Tās aicina skatītājus ne tikai aizdomāties par to, kā pieredzēt šo brīnumaino pasauli no pirmās personas skatpunkta, bet arī par to, kā mūsu uztvere ietekmē apkārtējo dzīves un kā mēs varētu labāk saprast cits cita “mentālo ainavu”.
Šī tēma kļuvusi īpaši aktuāla pēdējo desmitgažu laikā, kad strauja tehnoloģiju attīstība padarījusi informāciju pieejamāku nekā jebkad iepriekš un pavērusi plašas komunikācijas iespējas. Tajā pašā laikā komunikācija kļuvusi bezpersoniskāka, un pārsātinājuma dēļ informācija zaudē savu agrāko vērtību. Novērtēsim kopā būšanas prieku ar tuvajiem un dalīsimies savā pieredzē – jo tikai tā varam uzturēt patiesas un godīgas informācijas telpu, it īpaši laikmetā, kad mediji un citi “ziņnesēji” aizvien vairāk tiecas piesaistīt uzmanību un dzīt klikšķus, nevis informēt un izglītot sabiedrību.