No 17.septembra Aizkraukles muzejā "Kalna ziedu" izstāžu namā skatāma muzeja krājuma izstāde par pūra darināšanas tradīcijām.

Tajā redzami darbarīki,  kurus lietoja pūru darinot, gatavie izstrādājumi un tvertnes, kurās tos glabāja.

Pūrs - līgavas īpašums, tai precoties. Ar vārdu pūrs saprata kā uz vīra māju līdzņemamās mantas, tā arī pašu tvertni, kurā tās tika ievietotas. Meitas pūrā bija tekstilijas, rotas, vecāku dotie sadzīves priekšmeti un lopi.

Tvertne, kurā uzglabāja pūru, sākotnēji bija cilindrveidīga drēbju tīne ar aizslēdzamu vāku vai vienkocis. Vēlāk – četrstūru lāde, jaunākos laikos skapis. Sīko pūra lietu un rokdarbu piederumu glabāšanai izmantoja vāceles, cibiņas, groziņus.

Meitas pūrā vajadzēja būt visdažādākajiem darinājumiem: auduma baķiem, jau uzšūtiem krekliem, brunčiem, villainēm, lakatiem, cimdiem, jostām, dvieļiem, galdautiem, palagiem, segām, spilveniem un spilvendrānām. Folklorists Kārlis Straubergs savā grāmatā “Pār deviņi novadiņi.” dod meitas pūra aprakstu no19. gadsimta:

“Kādā pūra lādē bijuši:1 )Dvieļi 50 -100 pāru, 2) Galda drānas, 15- 20 gab., 3) Krekli, viens ducis vīriešu, otrs ducis sieviešu; pūrā lika tikai augšpuses, kuras arī veltīja, 4) Palagi ap 20 gab., 5) Villaines, 10-20 gab. (a. ap pleciem apņemamas drānas, b. gultas deķi, c. sagšas - baltās villaines ar pušķiem), 6) Galvas drānas (lakati); bijušas zīdenes, mirenes, torcenes, sprancenes, prūsenes, polcenes, kažmirenes, lāmenes, bastenes, kaņupenes, 7) Rinduki, 15- 20 gab.,  8) Cimdi, zeķes, prieveti, no katriem 50 – 100 pāru: prievetus dabūja katrs kāzinieks, pat bērni, 9)   Kažoki un manteļi arī iederējās pūrā, ber nabadzīgākajām meitām šo gabalu trūka.”

Pūrs  bija nozīmīga materiālā vērtība. Vienlaikus tekstiliju darināšanas process  un to izmantošana kāzu rituālos bija nesaraujami saistīta ar tradicionālo pasaules redzējumu. Lietas pašas par sevi nerunā. Likt tām stāstīt par savu laikmetu un tā tradīcijām var tikai ar  etnogrāfisko pierakstu un folkloras materiālu palīdzību. Tāpēc ekspozīcija papildināta ar tautasdziesmām un aprakstiem par pūra darināšanu, vešanu uz vīra mājām un tā izmantošanu kāzu rituālos. Līdz ar to izstāde ir arī vēstījums par tradicionālo pasaules redzējumu, īpaši par sieviešu pasaules redzējumu un tekstiliju nozīmi tajā.